Par šķirni (Meinkūni)

Meinkūns ir viena no vecākajām Ziemeļamerikas kaķu šķirnēm un tā ir vienīgā garspalvainā aborigēnā kaķu šķirne Ziemeļamerikā. Tagad viņa gan iekļaujas pusgarspalvaino kaķu kategorijā.

Lai arī trūkst precīzas informācijas par šīs kaķu šķirnes vēsturisko izcelsmi un to, kā šie kaķi nokļuva ASV, pastāv vairāki nostāsti un leģendas. Viens no nostāstiem ir tāds, ka Francijas karaliene Marija Antuanete pirms savas nāves mēģināja aizbēgt no valsts ar kapteiņa Semjuela Klofa palīdzību. Ar kapteiņa kuģi viņa aizveda savas vērtīgākās mantas, ieskaitot sešus Turcijas Angoras kaķus. Lai arī karalienei neizdevās pamest Franciju, kaķi laimīgi sasniedza Amerikas krastus — Meinu. Meinā tie sakrustojās ar vietējiem īsspalvainajiem mājas kaķiem un izveidojās mūsdienu meinkūns.

Otra leģenda vēsta, ka meinkūns ir savvaļas kaķa un jenota krustojums. Ģenētiski tas nav iespējams, bet skaistais kažoks un kuplā aste meinkūnu padara līdzīgu jenotam. Visticamāk, šī šķirne radās, krustojot īsspalvainos mājas kaķus ar garspalvainajiem angoras kaķiem, kurus jūrnieki atveda mājās no saviem ceļojumiem.

Meinkūni ir  krāšņa kaķu šķirne. Meinkūni ir ļoti lieli kaķi, vieni no lielākajiem mājas kaķiem pasaulē, tādēļ attīstās lēni. Tikai 3—5 gadu vecumā var uzskatīt, ka meinkūns ir pieaudzis. Runči ir lielāki kā kaķenes. Runči vidēji sver 6,8—10 kg. Kaķenes ir mazākas un vieglākas. Tās sver 4 —6,8 kg. Pieauguša kaķa augstums skaustā ir 25—41 cm, ķermeņa garums var sasniegt 100 cm, aste 36 cm. Taisnstūrainais ķermenis ir masīvs un muskuļots. Meinkūniem ir vidēji garš vai garspalvains apspalvojums. Apmatojums ir īsāks uz galvas un pleciem, bet garāks uz vēdera un sāniem. Bieži šiem kaķiem ir  skaista, bieza  apkakle. Kažoks ir mīksts un zīdains, bet arī ļoti blīvs un nodrošina kaķim aizsardzību aukstumā un mitrumā. Meinkūna raksturīgā pazīme ir ļoti gara, kupla aste un pušķīši ausu galos līdzīgi kā lūsim. Meinkūna krāsa var būt dažāda. Meinkūnam ir lielas, platas ķepas, kuras salīdzina ar sniega kurpēm, jo tas viegli pārvietojas pa sniegu. Turklāt ķepas vienmēr paliek siltas, arī ausis ziemā paliek siltas, pateicoties pūkainajam apmatojumam.

Meinkūni ir maigi, labsirdīgi giganti un tos mēdz saukt par maigajiem milžiem. Mežonīgs izskats un pārsteidzoši maigs raksturs. Meinkūns ir īsts kompanjons saviem mājiniekiem. Tie ir inteliģenti un tos var viegli apmācīt. Meinkūns ir ļoti uzticīgs savai ģimenei un  pārāk neuzticas svešiniekiem. Tas labi sadzīvo ar suņiem, citiem kaķiem un bērniem./p>

Meinkūnam patīk spēlēties un to darīt visu savu mūžu, to ļoti fascinē ūdens. Šī šķirne ir runātīga un mēdz sarunāties ar saviem saimniekiem. Viņu balss atšķiras no citu kaķu balsīm. Meinkūni neņaud, bet maigi, iespaidīgi vibrē, kas drīzāk atgādina tīģera sazināšanās veidu.

Meinkūnu īpašnieki uzskata tos par ideāliem mājdzīvniekiem. Lai arī meinkūnam ir kupls, pusgarspalvainais kažoks, tas nav  grūti kopjams. Meinkūna kažokam pietiks, ja to reizi nedēļā kārtīgi izķemmēs. Turklāt – tā būs sava veida meditācija gan kaķim, gan saimniekam. Kopumā meinkūniem ir lieliska veselībai, tomēr reizēm tos apdraud dažas iedzimtas slimības. Viena no tām ir iedzimtas patoloģijas sirds slimība — hipertrofiskā kardiomiopātija. Lielāks risks saslimt ar šo slimību ir runčiem. Hipertrofiskā kardiomiopātija izpaužas kā progresējoša slimība visbiežāk vidēja vecuma kaķiem. Tā noved pie sirds mazspējas, pakaļkāju paralīzes un pēkšņas nāves. Otra iedzimta slimība, kas var būt meinkūniem un kas parādās jau kaķēnu vecumā, ir muguras muskuļu atrofija, kas raksturojas ar neironu zudumu skeleta muskulatūrā. Simptomi parādās 3-4 mēnešu vecumā. Arī gūžu displāziju var novērot meinkūniem, lai gan šī slimība sastopama daudz retāk kā suņiem. Vēl iedzimtā slimība, kas var būt meinkūniem, ir policikliskā nieru slimība, kas noved pie nieru mazspējas un kuru nevar ārstēt.