Nekas nenotiek nejauši, arī pirmais meinkūns Chilly Willy mūsu ģimenē uzradās pēc zvaigznēm, bet tā šoreiz nebija mana iniciatīva.
Pirms aptuveni četriem gadiem dēls sāka runāt, ka ļoti grib kaķi. Ļoti, ļoti!
(Tagad jāatzīst – pirmā doma man bija – tas tik man vēl pilnai laimei pietrūka! Suns ir, tagad vēl par kaķi būs jārūpējas. Bet nu ja tas ir neizbēgami – tad tam ir jābūt lielam kaķim).
Sapnī Dāvids bija redzējis, ka atrodas pie zooveikala. Stāv ārpusē un skatās uz ieejas durvīm. No tā iznāk sieviete ar mazu kaķēnu rokās un ieliek to dēlam klēpī. Uzspīdot saulītei, tā spalva iemirdzējās kā zeltā.
Ar lielu sajūsmu un mirdzošām acīm no rīta sapnis tika pavēstīts, un mēs sapratām, ka kaķim jābūt rudam.
Arī manā horoskopā ir stipri akcentēta vajadzība pēc saiknes ar dabu ikdienā, un periods tam bija piemērots.
Ikdienas trauksmainībā ar to daudz ieguvu, jo cilvēki pie manis nāk ar savām problēmām, ne garlaicības vai ziņkārības mākti. Bieži vien pēc konsultācijām jūtos patiešām nogurusi.
Kādam relaksēties palīdz duša, pirts vai pastaiga, bet es vakarā paņemu mazo ķeblīti, nosēžos pie kaķēniem (nu jau mums ir četri kaķi un 2017. gada septembrī piedzima seši mazuļi), un šie dzīvnieki reāli manā dzīvē ienes līdzsvaru. Ne velti tiek runāts, ka meinkūni izraisa “atkarību”.
Šis kolosālais pašvērtējums, kas viņiem piemīt – to var tikai mācīties. Ja kādam ir nelāgāk ar veselību – tūlīt klāt, jūtu, guļ naktī blakus. Dāvids pārnāk no fizioterapeita ar sāpošām kājām, uzreiz lielie kaķi blakus pie katras kājas un silda. Kopā būšana un saskarsme ar viņiem – tā ir visīstākā meditācija priekš mūsu ģimenes.
"Stellar Rain" sertifikāts
